Daudzi vecāki, kas uzauguši Padomju Savienībā, uzskata, ka skolas forma ir obligāta. Un lai tās nav skolas kleitas ar priekšautu, kā tas bija pieņemts viņu bērnībā, bet gan pieklājīgs bikškostīms zēniem, meitenēm jaka ar svārkiem. Tas palīdz cīņā pret īpaši īsiem svārkiem un pieguļošiem sporta krekli meitenēm, T-krekliem ar neķītriem saukļiem un šortiem puišiem, kurus pusaudži uzskata par diezgan normālu valkāšanu izglītības iestādē.
Savukārt tas palīdz vismaz nedaudz izpludināt vecāku materiālās labklājības atšķirības. Bieži vien bērniem, kuri vēl nav nopelnījuši ne santīma, patīk lielīties ar iegādāto lietu dārgajām izmaksām. Protams, daudziem patīk runāt par izlīdzināšanas kaitīgumu bērniem, taču vairumā gadījumu tā ir tikai jaunākās paaudzes neapmierinātība, kas vienmēr valkā džinsus un T-kreklus un pat nezina, kā izskatās skolas priekšauts.
Par vienotu tērpu ieviešanas lietderību katrai izglītības iestādei liecina daudzu gadustāsts. Galu galā, ja atceraties, vēl pirms 100 gadiem cariskajā Krievijā formas tērps bija lepnums gan zēniem, gan meitenēm. Topošie vīrieši valkāja militāra stila drēbes, bet mazās dāmas - tumšās kleitās, kuras svētkos rotāja skolas priekšauts.
Tad līdz ar varas maiņu uz vairākiem gadiem uniforma no skolām pazuda, bet par tā ieviešanas nepieciešamību sāka runāt, tiklīdz bija pagājis apvērsumu un eksperimentu laiks un dzīve valstī sāka uzlaboties. Atkal tika ieviesti uzvalki zēniem un kleitas meitenēm, kas vienmēr ietvēra skolas priekšautu. Parastās dienās tas bija melns, un brīvdienās tas bija b alts. Šajos laikos skolu vadība stingri ievēroja kleitu garumu, priekšautus, apkaklīšu un aproču klātbūtni. Padomju Savienības pastāvēšanas laikā studentiem vairākkārt mainījās apģērbs, mainījās jaku, jaku, svārku piegriezums.
Bet, tiklīdz Savienība izjuka, veidlapa tika atcelta. Dažus gadus vēlāk vidusskolas meitenes pavadīja daudz laika un pūļu, lai atrastu padomju kleitu un b altu skolas priekšautu, lai tos uzvilktu pēdējam zvanam. Daudzās pilsētās tā ir kļuvusi par tradīciju, un pat tagad meitenes, kuras par uniformu zina tikai no vēstures grāmatām, savā pēdējā skolas dienā ietērpjas tajā.
Tie, kuri nevar atrast pareizos izmēru variantus, bieži šuj pēc pasūtījuma. Patiešām, šajā gadījumā jūs varat patstāvīgi izvēlēties garumu, nedaudz pārveidot kleitas stilu, izvēlēties audumu, no kura tiks šūts skolas priekšauts. Dažasrokdarbnieces tās pat tamborē.
Daudzas attīstītās valstis uzskata par nepieciešamu izglītības iestādēs ieviest vismaz kādu nivelēšanas elementu. Spilgtākais piemērs ir Lielbritānija un tās bijušās kolonijas: Dienvidāfrikas valstis, Indija, Singapūra, Austrālija, Īrija. Veidlapa ir populāra arī Japānā un Sīrijā. ASV un Kanādā, kā likums, vienādas drēbes šuj tikai privātskolas, daudzās parastajās vispārizglītojošajās skolās formas nav, taču ir ieviests stingrs apģērba kods.
